Aktualitātes
Skolēni
Pedagogi
Kontakti
Stundu saraksts
Konsultācijas
Sasniegumi
Izglītības programmas
Interešu izglītība
Pasākumi
Sports
Skolēnu pašpārvalde
Skolotājiem
Fotogalerija
Projekti
Skolēniem
Dokumenti
Vēsture




Naukšēnu skolas vēsture



Atklāšana 1938. gadā

Pēc remonta 2008. gadā

Līdz 1871. g. bērni Naukšēnu pagastā mācījās mājās, jo skola vēl nebija dibināta. Vietējais barons fon Grote neizrādīja īpašu interesi par savu zemnieku izglītošanu. Mājās bērni mācījās dievvārdus, rēķināšanu, rakstīšanu un lasīšanu. Pavasarī ap Lieldienām mācītājs bērnu zināšanas pārbaudīja.

Pirmo skolu tagadējā Naukšēnu pagastā atvēra 1871. g. Nurmos. Tajā bērni mācījās trīs gadus līdz 20. gs. 30. gados skola tika pārveidota par sešklasīgu pamatskolu. Nurmos bērni mācījās līdz 1962. g., kad mazo skoliņu likvidēja.

No 1876. g. līdz 1938. g. darbojās pamatskola Mirķos. Tā tika celta uz zemes, ko pagasts nopirka no muižas. Skolu uzcēla divu gadu laikā. Pirmais pārzinis bija Miķelis Rikmanis, ko vēlāk no darba atbrīvoja, tāpēc, ka viņš nepārvaldīja krievu valodu. Drīz ēka kļuva par mazu un pagastam nācās domāt par citu skolu atvēršanu.

1885. g. darbu uzsāka Tēcēnu pamatskola. Zemi skolas celšanai uzdāvināja barons fon Grote. Skolā bija divas klašu telpas, kurās mācījās četras klases. Skolai bija dārzs, kurā auga augļkoki un ogu krūmi. Ilgstoši par skolas pārzini strādāja Daniels Pētersons.

Kā ceturtā skola mūsu pagastā 1898. g. darbu sāka Piksāru pamatskola. Zemi skolas celšanai dāvināja barons fon Grote, ar noteikumu, ka skola tiks nosaukta viņa vārdā. Taču pagastā nolēma skolai dot toreizējā valdnieka - cara Nikolaja vārdu. Pret to barons neko iebilst nevarēja. Arī šajā skolā bērni mācījās no pirmās līdz ceturtajai klasei. Tiem, kas izglītību gribēja un varēja turpināt tālāk, vajadzēja doties uz pilsētas skolām. No mazajām skoliņām šī darbojās visilgāk - 1964. g.

Mūsdienu cilvēkiem varētu interesanti likties tas, ka skolēniem pašiem no mājām bija jāņem līdzi sava pārtika. Tie, kas visu nedēļu dzīvoja skolā, pārtiku ņēma līdzi visai nedēļai. Arī gultas un gultas veļa bija jāved no mājām pašiem.  Nebija mācību grāmatu un burtnīcu. Skolēni rakstīja uz nelielām tāfelītēm. Pēc skolotāja pārbaudes uzrakstīto nodzēsa. Skolās nebija elektrības un bērni mācījās pie petrolejas lampu gaismas.

Pagastam nebija izdevīgi uzturēt četras skolas un algot tik daudz skolotāju. Tāpēc tika nolemts kādu no skolām slēgt. Tā kā vistuvāk viena otrai atradās Mirķu un Tēcēnu skolas, tad nolēma slēgt vienu no tām. Pagastā sākās strīdi, jo katra no skolām uzskatīja, ka darbs jāturpina tai. Mirķu skolai bija labāka ēka, taču Tēcēnos lielāks skolēnu skaits. Lai strīdu atrisinātu, nolēma celt jaunu skolu, kura atrastos vienādā attālumā starp abām jau esošajām. Vietu  izvēlējās uz pagasta zemes Rūjas upes krastā pie Zvejnieku mājām. Ēkas pamatakmeni lika 1936. g. 21. augustā. Skolas celtniecībā piedalījās visi pagasta iedzīvotāji. Uz skolas atklāšanu uzaicināja toreizējo Latvijas valsts prezidentu Kārli Ulmani. Viņš personīgi neieradās, taču valdību pārstāvēja izglītības ministrs A. Tentelis. Skola savu darbu uzsāka 1938. g. pārziņa Herberta Vēliņa vadībā. Celtne tika celta pēc moderna projekta. Tajā bija paredzēta sava apkure, ēdināšanas komplekss, dzīvokļi skolas darbiniekiem, telpas internātam. Līdzekļus mācību piederumu iegādei ziedoja pagasta iedzīvotāji. Lai iegūtu vairāk līdzekļu skolai, pagastā regulāri notika pasākumi, kuros vāca ziedojumus.

Pēc ugunsgrēka Naukšēnu pagasta padomē 1939.g. pavasarī, telpas tai tika ierādītas skolā. Taču pēc dažām dienām ugunsgrēks izcēlās arī skolā. Izdega skatuve, cieta pagasta arhīvs. Drīz izdevās atklāt vainīgo. Tas bija pagasta valdes sekretārs K. Krūmiņš. Viņš to bija darījis prāta aptumsuma brīdī. Skola darbojās tikai dažus mēnešus un jau nācās veikt remontdarbus.

1940. g. jūnijā Latviju okupēja PSRS. Pārkārtojumi skāra arī Naukšēnu pagastu un Naukšēnu pamatskolu. Naukšēnu pagasta vecākā J. Vikmaņa vietu ieņēma Naukšēnu pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājs J. Baunis. Naukšēnu pamatskolā darbu sāka pionieru vadītājs M. Afanasjevs. Viņš centās Naukšēnu pamatskolā izveidot pionieru organizāciju. Pārmaiņas skāra mācību procesu. No stundu saraksta pazuda ticības mācība, sāka mācīt krievu valodu, bija jāapgūst PSRS vēsture un ģeogrāfija, kā arī PSKP vēsture.

Kara darbība skāra arī Naukšēnus, tomēr Naukšēnu pamatskolas ēka palika neskarta. 1942./43. mācību gadā Izglītības un kultūras ministrijas ģenerāldirekcijas rīkojums noteica, ka skolu jāsāk apmeklēt visiem bērniem, kuriem līdz 1. augustam paliek pilni 7 gadi. Skolās, kur tas iespējams, jāatver 1. klase. Naukšēnu pamatskolā līdzšinējo 6 klašu vietā izveidojās 7. Līdzšinējā 1. klases programma pārgāja uz 2. klasi. Tomēr pamatā vācu okupācijas vara skolas ikdienā nebija izjūtama.

Tāpat kā iepriekšējā mācību gada laikā grūtības sagādāja elektrības trūkums. Mācības notika visiem kopā skolas zālē pie vienas petrolejas lampas. Tāpat mācības bieži pārtrauca dažādas epidēmijas. Dzīve internātā kļuva nehigiēniska, jo apavu trūkuma dēļ, daudzi skolēni centās palikt internātā un katrā gultā gulēja 2 skolēni. Sevišķi dzīves apstākļi pasliktinājās 1943./44. mācību gadā. Mācību gads tika beigts 4. aprīlī, bet maija vidū telpas atkal aizņēma vācu karaspēks. Skolas inventārs tika novietots šķūnī, tomēr lielu daļu no inventāra lietoja vācu karaspēks. Skolas rotaļu laukumā tika uzceltas 2 ēkas: garāža un darbnīca. Apkārt skolai izraka tranšejas. No septembra skolā izveidoja lazareti. Okupācijas karaspēks no Naukšēnu pamatskolas aizgāja 1944. g. 22.– 23. septembrī. Tāpat kā visur Latvijas teritorijā arī Naukšēnos vācu okupāciju nomainīja Padomju Savienības okupācija. Skolas ēka kara laikā nebija cietusi, atklāja tikai vienu lodes trāpījumu, vairāk cietis bija skolas inventārs. Tas bija pazaudēts vai bojāts. Skolēnu skaits vācu okupācijas laikā Naukšēnu pamatskolā bija salīdzinoši liels, no 250–262 skolniekiem.

1944./1945. mācību gads Naukšēnu pamatskolā sākās 30. oktobrī. Sākums bija grūts. Trūka papīra, burtnīcu, rakstāmpiederumu; tos sagādāja savstarpēji izlīdzoties. Pats grūtākais bija tas, ka nebija gaismas. Pašiem jālej sveces. Tika izdots rīkojums, ka turpmāk katru gadu skolas gadam jāsākas 1. septembrī un jābeidzas maija beigās. Skolā atsākās pārkārtojumi atbilstoši PSRS izglītības sistēmas prasībām.
Pārmaiņas skāra ne tikai stundu sarakstu, bet arī ideoloģisko audzināšanu, skolotāju darba organizēšanu. Skolā sāka darboties politpulciņš, kurā bija jāiesaistās visiem skolotājiem, obligātas kļuva politinformācijas stundas. Naukšēnu 7-gadīgā pamatskola šajos gados kļuva par vienu no tām, kur savu prakses laiku pavadīja pedagoģisko skolu audzēkņi. Vairāki no viņiem pēc tam savas darba gaitas uzsāk tieši Naukšēnos. Skolu apmeklēja citu skolu kolektīvi. Ar 1956./57. m. g. Naukšēnu septiņgadīgā pamatskola tika pārveidota par augošo vidusskolu. Kārtējā revīzija 1957. g. apliecināja, ka skola strādā godam - vērtējums labs. Skolas direktors H. Vēliņš tika apbalvots ar Izglītības darba teicamnieka nozīmi. Taču direktora H. Vēliņa veselība pasliktinājās, un 1958. g. 27. augusta pedagoģiskās padomes sēdē skolas vadību pārņēma līdzšinējais mācību pārzinis Oļģerts Treijs. O. Treijs bija beidzis Naukšēnu pamatskolu, no 1947. g. sācis darba gaitas savā skolā, strādājot par fizkultūras un ģeogrāfijas skolotāju.

Ar 1957./ 1958. m. g. skolā tika izveidoti mācību kabineti fizikai, ķīmijai, bioloģijai. Skolai radās nepieciešamība paplašināt mācību telpas, uzbūvēt mācību darbnīcas, sporta zāli. 1961. g. uzcēla darbnīcas ēku ar kokapstrādes, metālapstrādes, mašīnu remonta darbiem nepieciešamajām telpām. Tika uzsākta internāta un sporta zāles būve, kas beidzās jau 1962. gadā. Līdz ar vidusskolas izveidošanos, skolā tika veidota absolventu galerija. Vidusskolas pirmā izlaiduma absolventi sāka veidot Absolventu birzi.
1982. g. pelnītā atpūtā devās ilggadējais skolas direktors Oļģerts Treijs. Par skolas direktoru kļuva Aleksejs Solovjovs, kurš skolu vadīja līdz 1985. g. 1985. g. par Naukšēnu vidusskolas direktoru tika iecelts Andris Jēkabsons. Skolēnu skaitam palielinoties, attīstījās ideja par piebūves nepieciešamību. Aktīvs celtniecības uzsākšanas atbalstītājs bija kolhoza „Naukšēni” priekšsēdētājs V. Skujiņš. 1987. gadā skolas direktors A. Jēkabsons iepazīstināja skolas kolektīvu ar diviem iespējamiem skolas piebūves projektiem. 1990. g. par Naukšēnu vidusskolas direktoru kļuva fizkultūras skolotājs Didzis Čākurs. Latvijā bija sākusies tautas atmoda. Skolotāji iesaistījās Naukšēnu TF nodaļas aktivitātēs. Skolas vīrieši 1991. g. janvāra dienās bija barikāžu dalībnieku rindās. Naukšēnu vidusskolai šis bija lielu pārmaiņu laiks. Skolā strauji auga skolēnu skaits, tika veidotas paralēlklases. Sāka īstenoties sapnis par piebūves celtniecību skolas mācību lauciņu vietā. 1990. g. ekspluatācijā tika nodota jaunā sporta halle, kas deva daudz plašākas iespējas nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. Halles atklāšanā piedalījās ilggadējais skolas direktors O. Treijs un fizkultūras skolotājs G. Krūmiņš. Šī paša gada rudenī tika ielikts jaunās skolas piebūves pamatakmens un uzsākti celtniecības darbi. Skolas pamatos tika ievietota kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pamatakmens likšanā piedalījās kolhoza „Naukšēni” priekšsēdētājs V. Skujiņš, bijušais skolas direktors A. Jēkabsons. Jaunās celtnes pamatus iesvētīja mācītājs I. Grantiņš. 1997. g. Naukšēnu pagastu, arī skolu, apmeklēja Valsts prezidents G. Ulmanis. Skolas direktors D. Čākurs enerģiski meklēja atbalstu celtniecības darbu pabeigšanai, un darbi palēnām turpinājās. 1997. g. 1. aprīlī tika atklātas jaunās piebūves 8 kabineti: matemātikas, informātikas, ķīmijas, vācu valodas, latviešu valodas, fizikas, bioloģijas - ģeogrāfijas un vēstures. 1993. g. skola atzīmēja savu 55 jubileju. Svinīgā pasākuma laikā tika iesvētīts Naukšēnu vidusskolas karogs. Idejas un skices autore bija N. Zariņa. Karogu uzauda Tautas daiļamata meistare L. Zariņa. Mainījās skolas žetona pamatkrāsa - tumšzilo nomainīja Latvijas karoga sarkanā. Šajos gados Naukšēnu vidusskolai radās pirmie draugi ārzemēs - Trollhetenas skola Zviedrijā. Naukšēnu vidusskolu apmeklēja pirmā zviedru draugu delegācija. Skola ieguva patiesu atbalstītāju Ē. Muzikanta kungu.
1998. g. 12. klases izlaiduma laikā direktora pilnvaras D. Čākurs nodeva V. Zariņam. Ar 2000. gadu skolā tika atvērta vidusskolas vakara 12. klase, dodot iespēju skolēniem, kuri iepriekš arodskolās bija ieguvuši 11. klašu izglītību, pabeigt vidusskolu un kārtot centralizētos eksāmenus. No 2002. gada skolā iznāca savs dzejoļu krājums „Izgaismotās ēnas”. Krājumā tika publicēti skolēnu literārie sacerējumi. Salikumu veidoja paši skolēni. Reizi mēnesī iznāca skolas avīze „La-Pelīte”. 2008. gada 2. augustā Naukšēnu vidusskola atzīmēja 70. jubileju. Tai gatavojoties, skola ieguva skaistu fasādes krāsojumu. 2009. g. vasarā Latvijā tika pabeigta teritoriālā reforma. Pārmaiņas skāra arī izglītību. Naukšēnu novada pašvaldība pieņēma lēmumu reorganizēt Naukšēnu vidusskolu, tai kā filiāli pievienot Ķoņu pamatskolu. No 2009./2010. m. g. darbu sāka Naukšēnu novada vidusskola, par kuras direktori kļuva Aiga Stiere.

2009./2010. m. g. skolā atnesa jaunas pārmaiņas - vasarā tika īstenots ESF atbalstītais Dabaszinātņu projekts. Rezultātā skola ieguva bagātīgu dabaszinātņu laboratoriju, apgādātu ar jaunākajiem tehniskajiem mācību līdzekļiem, mērierīcēm fizikas, ķīmijas, bioloģijas, matemātikas stundām. 2010. g. 17. novembrī pasākumā, kas veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, mācītājs E. Kalekaurs iesvētīja jauno Naukšēnu novada vidusskolas karogu. Tā idejas autore  Naukšēnu novada vidusskolas skolniece L. Ozola.
2014. gada vasarā notika skolas piebūves daļēja siltināšana. 2015./2016. m. g. beidzot tika rasta iespēja turpināt darbus skolas piebūves nepabeigtajā daļā. Pārstrādājot seno projektu atbilstoši mūsdienu vajadzībām, pagrabstāvā tika izbūvēta trenažieru zāle un zēnu mājturības un tehnoloģiju kabinets, 1. stāvā izvietojās rotaļu un pirmskolas grupas, bet 3. stāvā - moderns meiteņu mājturības kabinets. Skolā aktīvi darbojas LIZDA organizācija. Startējot konkursā par pedagogam draudzīgāko izglītības iestādi, 2016. gadā skola šo nomināciju ieguva. 2017. gadā mācību centrs BUTS skolas telpās uzsāka biznesa skolas mācības, kurās iesaistījās gan vidusskolēni, gan pagasta iedzīvotāji. 2018. gada sākumā mācības uzsāka jau otrā grupa. 2010./2011. mācību gada noslēgumā Naukšēnu muižā pirmo reizi tika rīkots pasākums „Naukšēnu novada vidusskolas lepnums”, kurā tika godināti skolēni un skolotāji, kuru darbs licis izskanēt skolas vārdam sabiedrībā. Aktivitātes nebeidzas līdz ar mācību gada noslēgumu. Ķoņu skolas ēkā ik vasaru tiek rīkotas tematiskas nometnes bērniem no 7-12 gadu vecumam. Tajās dalību ņem ne tikai novada bērni, bet arī dalībnieki no citām pašvaldībām. Nedēļas gaitā bērni tiek iesaistīti gan intelektuālās, gan fiziskās aktivitātēs. Skolas kolektīvs labprāt savā darbā realizē jauninājumus, skolotājiem regulāri tiek organizēti kursi skolā. Skola piedalās starptautiskos projektos, kuru rezultātā tiek iepazīta citu tautu kultūra, tradīcijas, skolu sistēma. Skolēni mācās saskarsmi, praktiski lietot svešvalodas.

Ķoņu skolas vēsture



Apškalnu pamatskola

Marijas skola

Ķoņu pagasta pamatskolas pagātnē izšķirami sekojoši laikmeti: 1) "Apškalnu" pamatskola no 1868. gada līdz 1920. gadam un "Marijas" pamatskola no 1880. gada līdz 1916. gadam; 2) "Ausekļu" pamatskola Dīķeru muižā no 1920. gada līdz 1936. gadam.

Kad Vidzemē ap 1860. gadu sāka atvērt pagastu skolas, arī Ķoņu pagastā 1868. gadā tika uzcelta pirmā skola. Toreizējais Ķoņu - Dīķeru muižas īpašnieks Mensenkampfs, kurš bijis izglītības un skolu draugs, pagastam piešķīris ap 13 ha zemes no "Apškalnu" mājām, kur pagasts varētu uzcelt skolu. Par skolotāju jaunatvērtajā skolā tika pieņemts Kārlis Cirītis, kurš jau darbojies pagastā no 1860. gada kā skolotājs - katehets. 1901./ 1902. mācību gadā sāk strādāt arī Kārļa Cirīša dēls Alfrēds Cirītis. 1915. gada 12. aprīlī sarīkots skolēnu izrīkojums ar teātra uzvedumiem un kora dziesmām. Atlikums no izrīkojuma nodots par labu karā cietušiem iedzīvotājiem. Skolas ēka pēc gadu desmitiem izrādījās par maz piemērotu skolas vajadzībām. Tomēr bez pamatīgas pārbūves viņa kalpoja savam uzdevumam 52 gadus līdz 1920. gadam.

Ķoņu pagasts senāk sastāvēja no 2 pagastiem - Ķoņu un Dīķeru. Līdz 1880. gadam abiem pagastiem bija arī kopēja skola, Ķoņu "Apškalnu" pagasta skola, kuru apmeklēja abu pagastu bērni. Bet tā kā šī skola telpu ziņā bija nepietiekoša abu pagastu bērniem, tad Dīķeru pagasta sabiedrība 1880. gadā saviem bērniem uzcēla jaunu skolas namu uz  muižas rentes māju "Siliņu" zemes. Skola tika nosaukta muižas īpašnieces Mensenkamfa kundzes vārdā par Dīķeru "Marijas" skolu.  Par skolotājiem šajā skolā strādāja Jēkabs Rozenbergs, Mārtiņš Celms un Rūdolfs Grīnbergs. 1916. gadā sakarā ar skolotāju trūkumu, kā arī kara apstākļu dēļ, pagasta sabiedrība "Marijas" skolu likvidēja un pievienoja Ķoņu "Apškalnu" pamatskolai. Skola bija pastāvējusi 35 gadus.

Tā kā līdzšinējā vecā skolas ēka sen vairs neapmierināja skolas prasības un muižas ēkas no kara laika stāvēja brīvas, tad ar 1920./ 21. mācību gadu skola pāriet uz jaunām telpām - Dīķeru muižas kungu māju, kur tā atrodas arī tagad. Dažus gadus muižas ēkas augšstāvā dzīvoja muižas bijušā īpašnieka Mensenkampfa ģimene, kura 1921. gada pavasarī atgriezās Latvijā. 30 gadus līdz 1950. gadam par skolas pārzini strādā skolotājs Alfrēds Cirītis. 1921./ 22. m.g. skolas telpās ierīkota elektriskā apgaismošana, strāvu ņem no Dīķeru dzirnavām. 1929./ 30 m.g. ir nozīmīgs kā 6 klasīgās pamatskolas pirmais gads (20. gadsimta sākumā skolēni skolā mācījās 4 gadus). Sākot ar 1929. gada 29. janvāri ar valdības pabalstu skolā noorganizēta kopēdināšana, siltas pusdienas izsniegtas trūcīgajiem skolēniem. Bez tam kopēdināšanā piedalās arī citi skolēni, maksājot par pusdienām vai dodot vajadzīgos produktus. Katru mācību gadu tiek rīkoti 2 līdz 3 skolēnu vakari, ekskursija, arī bazārs (atlikums no bazāra tiek izlietots mācību līdzekļu, grāmatu, klavieru iegādei, skolēnu rokdarbu vajadzībām, skolēnu kopēdināšanai un skolēnu ekskursijai). 1934. gadā 17. janvārī nodibināts Ķoņu "Ausekļa" mazpulks skolotāju A. Cirīša un E. Šmita vadībā.

1950. gadā par direktori sāk strādāt skolotāja Zelma Putniņa. 1960. gadā direktori Zelmu Putniņu nomaina bijusī pionieru vadītāja Rasma (Dzirne) Mērniece, kura par direktori strādā līdz 1985. gada pavasarim. 1961./ 62. mācību gadā skolā izlaiduma nav, jo skola pārorganizējas par astoņgadīgo skolu. Septembrī skolā sāk darboties astotā klase. 1984. gada 19. februārī un 22. aprīlī skolu piemeklē ugunsgrēki. 19. februārī ugunsgrēks nopostīja skolas dienvidu galu. 1989. gadā tas atkal atjaunots, bet ne vairs vecajā izskatā. 22. aprīļa naktī atkal trauksme. Dega internāta ēka un skolas malkas novietne. Vasarā internāta ēku atjaunoja. Tika uzcelta arī jauna malkas novietne. No 1987./ 88. mācību gada līdz 1996./ 97. mācību gadam skolas direktore ir Silva Pētersone. 1984. gadā skolā izlaiduma nav, jo skola pārorganizējas par 9 gadīgo skolu. 1997. gada rudenī konkursa kārtībā par direktori kļūst Aiga Stiere un par direktori strādā arī tagad. 2000./ 2001. mācību gadā skola un vecā internāta ēka iegūst jaunu jumtu. 2002./ 2003. mācību gadā ar Nīderlandes Oranjes Fonda atbalstu vecajā internāta ēkā tiek izveidots Dienas centrs. 2005./ 2006. mācību gadā nozīmīgs notikums ir skolas zāles kapitālais remonts. Gaišā un mājīgā zāle priecē ne vien skolēnus, bet arī ikvienu ciemiņu. 2006./ 2007. mācību gadā svarīgs notikums ir virtuves renovācija. Tiek realizēts arī direktores A. Stieres projekts "Vides spēles pamatskolas bērniem". Projekta ietvaros tika izveidoti 2 ļoti interesanti, krāsaini un  izzinoši stacionāri vides spēļu stendi par putniem, iežiem, sēnēm u.c.

No 2009.gada 2. novembra skola ir reorganizēta un kļūst par Naukšēnu novada filiāli Ķoņu skola. Abas skolas vada direktore Aiga Stiere.